Objekti, ko izmantoju ikdienas svinēšanai

Es ticu, ka mūsu apkārtne mūs veido. Tas nav tikai par estētiku vai īslaicīgām tendencēm – tas ir par kaut ko dziļāku, personiskāku. Telpas, kurās mēs dzīvojam, nosaka mūsu dzīves ritmu. Labi komponēts interjers var pat vienkāršu rīta kafiju pārvērst mazā rituālā, kas nosaka toni visai dienai.

Gadu gaitā esmu sapratis, ka dizains nav tikai par objektiem – tas galvenokārt ir par telpu. Telpu elpošanai, domāšanai, vienkārši būt pašam. Pasaulē, kas pastāvīgi prasa mūsu uzmanību, kur stimuli mūs bombardē no visām pusēm, mūsu interjers var kļūt par svētnīcu. Vieta, kur mēs beidzot varam palēnināties.

Labs dizains man ir vairāk nekā tikai skaistums – tas ir miers un fokuss, kas ieausts ikdienā. Labi izstrādāti, skaisti objekti piedāvā aizbēgt no trokšņainās pasaules, ļaujot mums atrast mierinājumu vienkāršībā. Man nav vajadzīgs daudz lietu. Man vajadzīgas pareizās lietas – tās, kurām ir sava vieta, sava funkcija, sava nozīme.

Es sāku pamanīt, ka apkārtējie objekti var vai nu iztukšot manu enerģiju, vai to dot. Tie var novērst uzmanību vai palīdzēt koncentrēties. Tie var būt tikai fona troksnis vai apzināta izvēle, kas atbalsta to, kā es vēlos dzīvot.

Šajā rakstā es vēlos jums pastāstīt par dažiem no tiem. Par objektiem, kas ir mainījuši manu ikdienas pieredzi. Par moka kannu, kas rīta steigu pārvērš mierīgā rituālā. Par krūzi un šķīvi, kas māca klātbūtni pie galda. Par modinātāju, kas man atdeva vakarus, un visbeidzot, par organizatoriem, kas rada garīgu telpu.

Šis nav iepirkšanās ceļvedis vai obligāti jāiegādājas lietu saraksts. Tas ir aicinājums pārdomāt, ar ko jūs sevi ieskaujat un kā šie objekti ietekmē jūsu dzīves kvalitāti. Jo, kad mēs sevi ieskaujam ar pārdomātiem priekšmetiem, kas izgatavoti ar uzmanību detaļām, ar cieņu pret materiālu un funkciju – kaut kas mainās. Mūsu žesti kļūst apzinātāki. Mūsu dienas iegūst dziļumu. Un parastas darbības pārvēršas mirkļos, ko mēs patiesi dzīvojam.

Atzīšos, agrāk es biju kafijas atkarīgais, un, ja jūs man jautātu par manu iecienītāko kafiju, es vienkārši nosauktu tās zīmolu. Šodien es ne tikai dzeru kafiju. Es to svinu, un mana iecienītākā ir tā, ko dzeru rītausmā, klusā mājā, pirms tā piepildās ar dienas skaņām. Manā iecienītākajā krūzē, pagatavota manā iecienītākajā moka kannā. Un šīs pārmaiņas notika kaut kur starp automātisku espresso automāta ieslēgšanu un atklāšanu, kas var būt rīta rituāls.

Pulcina moka kanna, ko Mišels De Lukki (Michele De Lucchi) izstrādāja Alessi, manā virtuvē ir jau gadiem. Tā ir ikona. Uzticama, neparasta, skaista. Tas nav tikai objekts espresso pagatavošanai. Tas ir klusuma un fokusa mirklis. Tā ir iespēja sajust kafijas smaržu, veikt specifiskas, atkārtotas darbības, mierīgi sagaidīt dienu, pirms tās steiga pārņem. Es paņemu moka kannu no skapja, un tās rievotā tekstūra atmodina manus pirkstus. Es to atskrūvēju, ieleju ūdeni, pievienoju svaigi maltu kafiju, atkal pieskrūvēju un novietoju uz plīts. Katram žestam ir sava vieta. Katrs prasa klātbūtni. Tā vietā, lai nospiestu pogu, es sniedzos pēc savas 'vistas'. Es dzirdu ūdens burbuļošanu metāla kannā. Šīs detaļas rada pieredzi, un pieredze veido mūs.

Šī moka kanna ne tikai pagatavo kafiju, tā pagatavo dzīvesveidu. Un tas ir laba dizaina spēks.

Kafija vai brokastis man ir vairāk nekā tikai uzturs. Tā ir daļa no manas rīta rutīnas, un katrs rituāls – pat tāds, kas balstīts uz vienkāršību un atkārtošanos – prasa pareizu iestatījumu.

Iecienītākā krūze vai tase ir priekšmets, ko jūs apzināti izvēlaties. Objekti, kuru forma, pieskāriens un tekstūra rada prieku. Mana krūze no Kintsugi kolekcijas, ko radījis Seletti, ir visu, ko es mīlu, apvienojums – itāļu fantāzija, japāņu meistarība un māksla. Tas ir objekts, kas man atgādina par japāņu literatūru, par salauztu lietu labošanas filozofiju ar zeltu, par skaistumu nepilnībā. Un tomēr, tas man uzsmaida, atklājot savas patiesās, itāļu saknes. Kad es pārvelku pirkstu pāri savienojumiem, es jūtu to smalko virsmas nelīdzenumu. Tas man atgādina, ka lietu vērtība slēpjas nevis to nevainojamībā, bet gan stāstā, ko tās nes.

Līdzīgi ir ar maniem šķīvjiem no Barro kolekcijas, ko radījis Hay. Noapaļotas malas, skaista krāsa, forma, kas pati par sevi sagādā prieku. Tie nav nejauši trauki. Tā ir apzināta izvēle, kas maina veidu, kā es ēdu savas maltītes. Ne steigā, ne uz pirmā šķīvja, kas izvilkts no skapja. Kad es ēdu brokastis no šķīvja, kas man patīk, es dabiski palēninu tempu. Es pamanu garšu, tekstūru, temperatūru. Es svinu katru kumosu un malku.

Es zinu, daudziem tas varētu šķist pārspīlēti – piešķirt nozīmi krūzēm un šķīvjiem. Bet šie objekti piedalās mūsu ikdienas rituālos. Mēs tos pieskaramies katru dienu, vairākas reizes dienā. Tie var vai nu pārvērst parastas darbības klātbūtnes mirkļos, vai atstāt tās tādas, kādas tās bieži kļūst – mehāniskas darbības, kas veiktas uzmanības novēršanā. Izvēle ir jūsu.

Vai tādi objekti kā modinātājs, tālruņa lādētājs vai svečturis var veidot mūsu rituālus un atbalstīt mūs labklājības meklējumos? Vai modinātājs var būt sabiedrotais rūpēs par atjaunošanos un mierīgu miegu? Pirms atbildat uz šiem jautājumiem ar stingru 'nē', ļaujiet man pastāstīt par dažiem neticami apzinātiem dizainiem, kas ir mainījuši manu domāšanu par vakara un rīta stundām.

"Es zinu, ka tas izklausīsies dīvaini, bet kopš es to ieguvu, mana dzīve patiešām ir mainījusies." Kad mana draudzene man to teica sarunā par modinātāju, es domāju, ka viņa pārspīlē. Modinātājs? Tiešām? Bet viņa bija pilnīgi nopietna. Mudita Harmony modinātāja iegāde no Mudita izraisīja domino efektu viņas dzīvē. Vispirms viņas tālrunis nonāca ārpus guļamistabas. Tad viņa pārtrauca pārbaudīt paziņojumus un e-pastus divas stundas pirms gulētiešanas. Viņa iestatīja relaksējošu melodiju, kas pavada viņas iemigšanu (kas, protams, ar laiku pati izslēdzas). Un no rīta? Tā vietā, lai no tālruņa atskanētu ass, caururbjošs modinātāja skaņa, viņu pamodina maiga Baltijas viļņu šalkoņa.

Rezultāts? Arvien vairāk dziļa miega minūšu, kas ierakstītas viņas pulkstenī. Un arvien vairāk entuziasma viņas stāstos!

Atzīšos, es biju greizsirdīgs, tāpēc es sevi palutināju ar tādu pašu detoksa greznību. Mans tālrunis pamet skatuvi astoņos vakarā. Esmu atgriezies pie grāmatu lasīšanas pirms gulētiešanas un patiešām esmu sajutis atšķirību. Šis modinātājs ne tikai pamodina. Tas palīdz veidot vakara rituālu, nosaka robežu starp dienu un nakti, starp atrašanos tiešsaistē un atrašanos ar sevi. Šodien es ne tikai vēlos to ieteikt visiem saviem draugiem, kuriem ir problēmas attiecībās ar Morfeju, bet arī ņemt to līdzi pat īsos, nedēļas nogales ceļojumos.

Šis nav vienīgais dizains, kas reaģē uz mūsu arvien pieaugošo ekrāna laiku un pārmērīgu stimulāciju. Ro bezvadu lādētājs no Stelton, ko izstrādājis Nīls Kjeldsens (Niels Kjeldsen), apzināti aizsedz uzlādējamā tālruņa ekrānu, piedāvājot ne tikai funkcionalitāti, bet arī atpūtu, kā arī formu un materiālu, kas atgādina dabu. Tas ir smalks atgādinājums: neskaties, rūpējies par sevi.

Digi Detox svečtura dizainers no Hövats gāja vēl tālāk. Viņš ne tikai ņēma vērā zīmola misiju, kas rūpējas par laiku, kas pavadīts ar ģimeni vai draugiem, bet arī radīja svečtura dizainu, kas – lai svece stāvētu vertikāli un vasks nepilētu uz galda virsmas – prasa tālruņa novietošanu zem tā. Tas ir asprātīgs, tomēr trāpīgs iedrošinājums atteikties no nervozas skatīšanās ekrānā un būt klāt šeit un tagad – reālās attiecībās, sarunā ar bērniem vai draugiem.

Šie objekti nemoralizē. Tie vienkārši rada telpu, kurā ir vieglāk izvēlēties klātbūtni, nevis uzmanības novēršanu.

Pārmērīgs haoss, steigas sajūta un pastāvīgs laika trūkums – tās ir sajūtas, kas, ņemot vērā mūsdienu dzīves tempu, pavada gandrīz visus no mums. Līdz ar to mēs aktīvi meklējam veidus, kā vienkāršot savus pienākumus un labprāt izmantojam risinājumus, kas organizē ikdienas dzīvi un atdod mums zūdošās minūtes.

Organizēšana ir kontroles veids, kas palīdz mums justies, ka mēs ietekmējam apkārtējo realitāti. Kad mēs esam organizēti, katrs uzdevums kļūst ātrāks, vienkāršāks un mazāk laikietilpīgs – kas dabiski samazina stresu. Tāpēc pieaug tendence uz perfektu ēdienreižu organizēšanu, plānošanu, sagatavošanu un uzglabāšanu, vai perfektu mājas organizēšanu. Fumio Sasaki un Marijas Kondo slava, publikācijas par japāņu minimālisma mākslu, pastāvīgi garāki padomu saraksti par atbrīvošanos no liekām lietām – tas viss liecina, cik ļoti organizēšanas risinājumu ieviešana mūsu dzīvē ir kļuvusi par pašaprūpes kultūras daļu.

Šodien arvien vairāk cilvēku ikdienas rutīnas uztver nevis kā garlaicīgas saistības, bet gan kā apzinātus rituālus. Telpas organizēšana vairs nav tikai utilitāra darbība – tā kļūst par rūpēm par savu labklājību. Tai piemīt meditatīva kvalitāte, tā dod kontroles sajūtu pār savu pasauli, pat ja mēs nevaram kontrolēt visu apkārtējo pasauli. Tā ir dāvana mūsu pašreizējam un nākotnes es – tā samazina stresa iespējamību un nodrošina, ka mēs ātri atrodam to, kas mums vajadzīgs.

Turklāt mūsu mājas organizēšana var sagādāt mums prieku, pateicoties skaistajiem objektiem, ko mums piedāvā dizaineri. Restore organizatori no Muuto nav tikai praktiskas vietas ikdienas sīkumu novietošanai – tiem ir arī nomierinošas, ziemeļnieciskas krāsas un mīksts filcs, kas aicina pieskarties un pārlaist roku pāri tā malai. Skaistas uzglabāšanas kastes, uzglabāšanas grozi un galda organizatori atgādina, ka kārtībai nav jābūt askētiskai un aukstai. Tā var būt silta, jutekliska, draudzīga.

Kad es organizēju savu telpu, es radu apstākļus, kuros man ir vieglāk funkcionēt. Katrai lietai ir sava vieta. Katra darbība norit raitāk. Un es iegūstu kaut ko nenovērtējamu – garīgo telpu, ko iepriekš aizņēma haoss un pastāvīga lietu meklēšana. Tieši šī telpa ļauj man būt klātesošākam tajā, ko es daru. Un tā ir organizēšanas būtība kā pašaprūpes veids.

Es varētu uzskaitīt vēl daudzus citus priekšmetus. Tējkanna, kas kļuvusi par neatņemamu vakara mirkļu pavadoni. Svece, kuras aizdegšana iezīmē robežu starp darbu un laiku sev – neatkarīgi no tā, vai es to pavadu uz jogas paklājiņa vai uz dīvāna ar TV šovu. Ūdens pudele, kas ceļo ar mani visur. Keramikas bļoda, kurā tirgus augļi kļūst par mazu kluso dabu uz manas salas. Vāze ar neregulāru, raupju tekstūru, kurai es pārvelku pirkstus, ejot cauri viesistabai.

Bet nav runa par to, lai jūs pārpludinātu ar maniem iecienītākajiem priekšmetiem. Ne arī par to, lai jūs nopirktu visu, ko esmu šeit aprakstījis. Runa ir par kaut ko citu.

Es vēlos jūs iedrošināt izvēlēties apzināti. Izvēlēties priekšmetus gadiem – tādus, kas jūs pavadīs ikdienā, pārvēršot rutīnas rituālos. Objektus, pēc kuriem jūs sniedzaties ar prieku, kas ar laiku kļūst skaistāki, kas nes jūsu žestu vēsturi. Jo mūsu apkārtne mūs veido. Un mums ir spēks veidot savu apkārtni.

Jautājums ir: ar ko jūs vēlaties sevi ieskaut? Ko jūs vēlaties turēt rokās katru dienu? Kādiem objektiem ir tiesības piedalīties jūsu rīta un vakara stundās, jūsu klusuma brīžos, jūsu ikdienas dzīvē?

Jūsu saraksts var izskatīties pilnīgi atšķirīgs no manējā. Un tas ir skaistums. Jo dizains, kas atbalsta labklājību, nav universāls – tas ir dziļi personisks. Jūs izlemjat, kas liek jums palēnināties, kas palīdz jums būt klāt, kas padara jūsu ikdienas darbības vairāk nekā tikai mehānisku darbu, pienākumu, vēl vienu darāmo lietu.

Sāciet ar vienu lietu. Lai tas ir kaut kas, ko jūs pieskaraties un izmantojat katru dienu. Un pajautājiet sev: vai tas ir objekts, ar kuru es vēlos svinēt savu ikdienas dzīvi? Es ceru, ka jūs daudzus no tiem atradīsiet šeit, FormAdore.