Domājiet pozitīvi! Smaidiet!
Vai šie saukļi jums kaut ko atgādina? Droši vien pat pārāk labi. Bet par ko gan priecāties, ja ārā atkal bezsaules diena, svētki ir tāls sapnis, un suns atkal ir iekārtojis guļvietu uz mūsu baltā džempera?
Bet ir labas ziņas: pozitīvo domāšanu var trenēt, tieši tāpat kā muskuli.
Pēc psihologu domām, dzīvē ar mums notiek dažādas lietas, un tās parasti atkārtojas, tāpēc mums nav kontroles pār tām, bet pār to, ko mēs varam kontrolēt – ir mūsu reakcija uz tām! Tāpēc ir svarīgi, ka mēs varam attīstīt domāšanas modeļus, kas ļaus mums “iziet cauri dzīves līkločiem sausām kājām” (neskartiem).
Kāpēc ir vērts būt optimistam?
Atbilde ir nedaudz ironiska – tas vienkārši atmaksājas. Amerikāņu psiholoģe Kirstena Harela, kura iedibināja Starptautisko Pozitīvās Domāšanas dienu, kopā ar citiem zinātniekiem pierādīja, ka sirds slimību, depresijas, vēža vai insulta risks samazinās pat par 10% atkarībā no mūsu domāšanas veida. Mūsu ķermenis zina, kad esam mazāk stresā un var uz to reaģēt.
Turklāt optimisti retāk cieš no miega traucējumiem, ir mazāk pakļauti profesionālai izdegšanai, viņiem ir lielāka motivācija sasniegt profesionālus un privātus panākumus, kā arī viņiem ir plašāks draugu loks.
Kā kļūt par optimistisku cilvēku?
Ak, kaut būtu universitātes, kurās mēs to varētu apgūt. Bet par laimi, ir zinātniski pētījumi un psiholoģiski materiāli, no kuriem mēs varam daudz ko smelties!
Mainiet savu domāšanas veidu
Saskaņā ar pozitīvās psiholoģijas radītāju, optimisms nav tikai pašpārliecība vai pozitīva attieksme. Tas galvenokārt ir spēja interpretēt notikumus tā, lai no tiem gūtu pozitīvu mācību un dotos tālāk. Tā ir arī pārliecība, ka mēs tiksim galā, lai kas arī notiktu!
Īss optimisma ceļvedis:
- Mēģiniet dzīvot saskaņā ar sevi – tas nav tik vienkārši, kā izklausās. Bet, ja uzticēsieties savai intuīcijai, pieredzei un iemācīsieties noteikt robežas, jums būs lielāka rīcības brīvība un iekšējā saskaņa.
- Meklējiet to, kas jums sagādā prieku – katram tas var būt kaut kas cits. Dažiem prieku sagādās pusmaratona skriešana, citiem pietiks ar sēdēšanu uz parka soliņa. Kādam var patikt pašdarināta krūze, ko viņš izgatavoja podniecības nodarbībā, kamēr cits dotu priekšroku pārgājienam kalnos. Eksperimentējiet, meklējiet, atverieties jaunai pieredzei un neuztraucieties jau iepriekš, ka jums tas nepatiks. Jūs vienmēr varat jebkurā brīdī atteikties, vai varbūt jūs pozitīvi pārsteigsiet sevi?
- Uzticieties sev – pieņemiet, ka tas, ko uzņematies, izdosies. Un, ja neizdodas, tas nav pasaules gals; acīmredzot nebija īstais laiks, un jums ir jāiet tālāk. Katra šāda pieredze jāuztver kā vērtīga mācība, nevis neveiksme.
- Praktizējiet pateicību – izveidojiet svarīgu rituālu un vienmēr pirms gulētiešanas pavadiet 5 minūtes, prātā veidojot sarakstu ar to, par ko šodien esat pateicīgi. Tam nav jābūt grandiozām lietām, piemēram, laimestam loterijā. Pietiek ar to, ka jums ir ērta gulta, kaimiņš jauki pasmaidīja vai jums izdevās nopirkt visapaļāko un sarkanāko ābolu savā dzīvē. Galu galā mūsu diena bieži vien sastāv no sīkumiem.
- Esiet šeit un tagad – nu, jā, viegli pateikt, tas ir tik moderns sauklis. Bet kā koncentrēties uz tagadnes brīdi, kad steidzamies pakaļ bērnam uz bērnudārzu, domājam par to, kas notiks darbā rīt, un vēl jāpaņem jaka no ķīmiskās tīrītavas, jo tā mūs dedzīgi gaida divas nedēļas? Nu, mēs nevaram apstādināt dzīvi, bet mēs varam uz brīdi apstāties starp pienākumiem un pasmaidīt savam sunim, kurš prot praktizēt būt šeit un tagad kā reti kurš cits. Tās 5 minūtes pavadīsim viņiem, izslēgsim tālruni un izbaudīsim kopīgu pastaigu.
- Kustieties – tas, diemžēl, nav tikai tukšs sauklis, ka fiziskās aktivitātes nodrošinās mūsu veselību. Tomēr, ja jums nav sportista dvēseles, tad vienkārši plānojiet regulāras pastaigas no darba, izkāpiet dažas pieturas agrāk un nedaudz pastaigājieties. Tas patiešām atbrīvo galvu un trenē ķermeni lielākai efektivitātei un veselībai.
- Iekļaujieties pozitīvu cilvēku lokā - ir teiciens, ka mēs esam tādi, kādi cilvēki mūs ieskauj. Ieraduma spēkā mēs pārņemam viņu domāšanas veidu, pasaules redzējumu un problēmu risināšanu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mums apkārt būtu pēc iespējas vairāk iedvesmojošu, stipru, pozitīvu cilvēku, kuri būs mūsu vējš burās.
Vai optimisms ir pārvērtēts?
Visbeidzot, mēs vēlamies nedaudz, varbūt pat netaktiski, pateikt, ka būt nelabojamam optimistam dažkārt var būt kaitīgi! Daudzi psihologi brīdina pret “spēka gaišās puses” redzēšanu, jo tas vienkārši kropļo realitāti. Pasaule nav ne rozā, ne melnbalta; tai ir dažādi toņi, dažreiz ir labāk, dažreiz sliktāk, un mums vajadzētu to uztvert un prast ar to tikt galā.
Mums vajadzētu būt atvērtiem arī savām dažādajām emocijām – dažreiz mēs būsim priecīgi, dažreiz bēdīgi, dažreiz gribēsies smieties, un dažreiz negribēsies, un tas viss ir pilnīgi normāli. Savu emociju vērošana un to pieņemšana ir neticami vērtīga prasme! Tāpēc uztversim pozitīvo domāšanu kā rīku labākai dzīvei, bet nemēģināsim to sev uzspiest.