Ak, kur tie skaistie laiki, kad visam bija viens parasts ziepju gabals, un nebija par neko jāuztraucas? Tagad katras ziepes cīnās par mūsu uzmanību, mirdzot krāsās un formās, saucot “izvēlies mani!”. Bet ne pie mums! Atklāsim ziepes, kas patiešām vislabāk atbilst mums.
Kā darbojas ziepes?
Mēs varētu jūs apbērt ar gudrām frāzēm par to, ka ziepes ir metālu sāļi un augstākās taukskābes, ka tās pieder virsmaktīvajām vielām, tām ir gan hidrofilas, gan hidrofobas īpašības, un tās veido sfēriskas struktūras, ko sauc par micellām, ja tās pievieno ūdenim. Bet kam tas vajadzīgs?
Mums svarīgi ir tas, ka ziepes savieno izkliedētos netīrumus un mikrobus vienā masā. Mūsu ādu klāj aizsargājošs tauku slānis, kas no vienas puses aizsargā, bet no otras – pievilina vīrusus un mikrobus. Mazgāt ādu tikai ar ūdeni nepietiek, jo tam nav spējas savienoties ar taukiem, kamēr ziepēm ir! Ziepēm ir neparasta struktūra, jo no vienas puses tām patīk ūdens un tās tajā šķīst, bet no otras – tām patīk tauki un tās ar tiem savienojas, kas atvieglo netīrumu noņemšanu. Padomājot par to, ziepes ir neticami viltīgs produkts un pelnījis aplausus!
Cietās vai šķidrās – tas ir jautājums!
Pat lielākais ziepju iesācējs, visticamāk, ir pamanījis, ka ziepes ir sadalījušās divās nometnēs: šķidrās ziepes un cietās ziepes. Un ko tagad?
Cieto ziepju plusi un mīnusi:
- Nesatur ūdeni – ir ilgāks glabāšanas laiks nekā šķidrajām ziepēm.
- Parasti ir īss sastāvdaļu saraksts, bez daudzām mākslīgām piedevām.
- Satur vairāk eļļas nekā ūdens, tāpēc labāk attīra ādu.
- Ir videi draudzīgākas, jo nav nepieciešams plastmasas iepakojums.
- Ir mazāk higiēniskas nekā šķidrās ziepes. Baktērijas vairojas vieglāk.
- Atstāj atlikumus uz izlietnes vai ziepju trauka.
Šķidro ziepju plusi un mīnusi:
- Higiēniskākas nekā cietās ziepes un vieglāk pārvadājamas, nesasmērējot rokas.
- Var iegādāties dozatoru un uzpildīt to ar šķidrumu. Tas ietaupa plastmasu un naudu.
- Skaists izskats – šķidrās ziepes var ieliet elegantā dozatorā.
- Pieejamas daudzos aromātos un krāsās.
- Grūtāk ņemt līdzi ceļojumos, jo tās var noplūst vai pārsprāgt.
Ziepju dozatori un ziepju trauki
Mūsdienu ziepju vectēvs
Ziepju vectēvs ir vairāk nekā 5000 gadus vecs. Bet tolaik tās tika izmantotas tikai brūču tīrīšanai un veļas mazgāšanai. 20. gadsimta sākumā vācu ķīmiķis Frics Ginters izstrādāja mūsdienu ziepju versiju, taču tās bija tik kodīgas, ka bija piemērotas tikai rūpnieciskai lietošanai. Tikai 20. gadsimta 30. gados nāca izrāviens un tika radītas ziepes, kas ne tikai nededzināja ādu, bet arī maigi to attīrīja – uf!
Dabīgās ziepes
Dabīgās ziepes ir tās, kas nesatur ķīmiskas vielas, tām ir vienkāršs sastāvs un dabīgas piedevas. Izvairieties no ziepēm ar pievienotiem konservantiem, mākslīgām krāsvielām, SLS, SLES, polietilēnglikoliem, parabēniem vai minerāleļļām. Jo vienkāršākas sastāvdaļas, jo labāk mūsu ādai!
Dabīgās ziepes iedalās nātrija (cietākas) un kālija (mīkstākas) šķirnēs. Šo ziepju ietvaros varam atšķirt dažādus veidus:
SĒRA ZIEPES – nav paredzētas ikdienas lietošanai, tās var sausināt ādu. Tām ir spēcīgas antibakteriālas un attīrošas īpašības. Tās palīdz arī ādas iekaisumu ārstēšanā.
MELNĀS ZIEPES – savu krāsu tām piešķir, cita starpā, melno olīvu pasta. Tās labi noder ādas problēmu gadījumos. Tās atgādina enzimatisko pīlingu. Nomierina ādas kairinājumus, izlīdzina un piemīt pretnovecošanās efekts.
ALEPPO ZIEPES – pazīstamas arī kā lauru ziepes, satur olīveļļu un lauru eļļu. Tās ir ieteicamas alerģiskiem cilvēkiem un cilvēkiem ar jutīgu ādu. Tām piemīt mitrinošas īpašības. Tās var izmantot arī kā šampūnu.
PELĒKĀS ZIEPES – mūsu labi zināmās mīkstās kālija ziepes. Tās nesatur krāsvielas vai smaržvielas, tāpēc tām ir raksturīgā krāsa. Tās ir ieteicamas taukainai, pret pinnēm tendētai un alerģiskai ādai.
Dari pats!
